Go noteikumi

Aprīkojums un mērķis

Go akmeņi ir melni un balti lēcveida diski. Go laukums var būt plakans galda laukums vai tradicionālāks grīdas laukums ar kājām (Go-ban). Jebkurā gadījumā tas ir vienkārši režģis ar 19 × 19 līnijām, un akmeņus novieto līniju krustpunktos. Īsākām partijām un iesācējiem parasti izmanto 13 × 13 un 9 × 9 laukumus.

Go ir teritoriālās iekarošanas spēle — galvenais mērķis ir aptvert pēc iespējas lielāku teritoriju. To darot, iespējams sagūstīt pretinieka akmeņus, un uzvar spēlētājs, kuram spēles beigās ir visvairāk teritorijas un sagūstīto akmeņu.

Pamatjēdzieni

Svarīgākie jēdzieni, kas jāizprot, ir “grupa” un “brīvība”.

Akmeņu grupa ir jebkura vienas krāsas akmeņu kopa, kas savienota ortogonāli (horizontāli vai vertikāli). Tātad trīs pēc kārtas novietoti akmeņi veido grupu, jo katrs akmens ortogonāli atrodas blakus vismaz vienam citam akmenim. Turpretī divi diagonāli blakus esoši akmeņi nekādā veidā nav savienoti, tāpēc tie veido divas grupas pa vienam akmenim. Ja starp abiem diagonālajiem akmeņiem novietotu trešo akmeni tā, lai tas atrastos blakus abiem, izveidotos trīs akmeņu grupa. Grupas var kļūt ļoti lielas un sarežģītas, taču princips paliek nemainīgs — ja viens akmens ortogonāli atrodas blakus citam akmenim, abi akmeņi pieder vienai grupai.

Katrs tukšs punkts, kas ortogonāli atrodas blakus akmeņu grupai, tiek saukts par šīs grupas brīvību. Tāpēc vienam akmenim, kas atrodas laukuma vidū, ir 4 brīvības — pa vienai katrā no 4 virzieniem. Trīs akmeņu grupai, kas viena pati atrodas rindā pie laukuma malas, ir 5 brīvības — pa vienai katrā galā un 3 virzienā uz laukuma vidu. Vienam stūrī novietotam akmenim ir tikai 2 brīvības. Savukārt astoņu akmeņu grupai, kas viena pati izkārtota kvadrātā, ir 13 brīvības — 12 ārpusē un 1 vidū.

Katrs pretinieka akmens, kas novietots blakus grupai, samazina tās brīvību skaitu par 1. Tātad vienam akmenim, kuram pretinieka akmeņi atrodas ziemeļos, dienvidos un austrumos, ir palikusi tikai 1 brīvība.

Go noteikumi

Go ir ne tikai acij tīkama — arī pati spēle savā vienkāršībā ir skaisti estētiska. Būtībā spēlei ir tikai 3 noteikumi:

• Sākot ar melnajiem, spēlētāji pēc kārtas novieto uz laukuma pa vienam akmenim.
• Ja ar gājienu pretinieka akmeņu grupai tiek atņemtas visas brīvības, šī grupa tiek sagūstīta.
• Spēlētājs nedrīkst izdarīt gājienu tādā vietā, lai atkārtotos iepriekšējā pozīcija.

Tātad viens akmens tiek sagūstīts, ja pretinieks novieto četrus akmeņus četros ortogonāli blakus esošajos punktos ap to. Savukārt divu akmeņu grupu pie laukuma malas sagūstīšanai nepieciešami 4 pretinieka akmeņi.

Acis — Go atslēga

Svarīgi saprast, ka astoņu akmeņu grupu, kas izkārtota kvadrātā, ir grūti sagūstīt, jo, ja pretinieks novieto akmeni grupas vidū, vairumā gadījumu šo akmeni nekavējoties sagūstī apkārt esošā grupa. Tāpēc spēlētājs parasti šādu gājienu nekad neveiktu.

Neaizņemtais punkts grupas vidū ir “acs”. Par aci sauc jebkuru tukšu punktu, ko ortogonāli ieskauj vienas krāsas akmeņi — pretiniekam to vienmēr ir grūti sagūstīt. Tomēr acis nav neieņemamas — astoņu akmeņu grupu var sagūstīt pretinieks, kurš vispirms aizņem 12 apkārtējos punktus. Pēc tam astoņu akmeņu grupa kļūst ievainojama: ja tās īpašnieks spēlē grupas vidū, deviņu akmeņu grupa nekavējoties tiktu sagūstīta, jo tai vairs nebūtu nevienas brīvības. Un tikai šādā situācijā pretiniekam ir atļauts novietot akmeni vidū, jo tādējādi tiek likvidēta grupas pēdējā brīvība un grupa tiek sagūstīta. Tikko novietoto akmeni ieskauj 4 brīvības.

No tā izriet galvenais Go aizsardzības princips — jebkura grupa, kurā ir divas acis, ir droša un to nekad nevar sagūstīt. To ir viegli saprast: lai sagūstītu grupu, jālikvidē visas tās brīvības, tātad būtu jāaizņem abas acis. Taču, tā kā akmens, kas novietots kādā no acīm, nekavējoties tiktu sagūstīts, abas acis aizņemt nav iespējams. QED.

Tātad acis ir noderīgas, un grupa ar 2 acīm ir neievainojama.

Citi termini

“Ko” ir lokāla situācija, kurā pozīcija var atkārtoties bezgalīgi. Parasti tā ir vienkārša situācija: viens spēlētājs sagūstī akmeni, bet otrs pēc tam var novietot akmeni vietā, kur tikko tika sagūstīts viņa akmens, un atkal sagūstīt pirmā spēlētāja akmeni. Tomēr saskaņā ar iepriekš minēto trešo noteikumu spēlētājs nedrīkst nekavējoties novietot akmeni tā, lai atjaunotu iepriekšējo pozīciju. Vismaz viens akmens jānovieto citā vietā, pirms spēlētājs drīkst atkārtot Ko situāciju, citādi tiktu atkārtota iepriekšējā kopējā laukuma pozīcija.

“Seki” ir vēl viena lokāla situācija. Šis termins attiecas uz apgabalu, kurā neviens spēlētājs neuzdrošinās spēlēt, jo tas ļautu pretiniekam sagūstīt teritoriju vai akmeņus.

“Sente” nozīmē atrasties pozīcijā, kurā iespējams izdarīt gājienu, kas piespiedīs pretinieku veikt atbildes gājienu. Ja spēlētājs ar sente izdara attiecīgo gājienu, bet pretinieks, tā vietā, lai atbildētu paredzētajā veidā, izdara citu gājienu ar vēl lielākiem draudiem, saka, ka pretinieks ir “pārņēmis sente”.

Jebkura akmeņu grupa, kurai draud tūlītēja sagūstīšana, proti, kurai palikusi tikai viena brīvība, atrodas “Atari” stāvoklī.

“Dame” punkts ir tukšs punkts starp teritorijām. Ja ir dame punkts, tas nevienam spēlētājam nedod priekšrocību. Dame punktus atstāj neaizņemtus līdz spēles beigām un pēc tam neņem vērā punktu skaitīšanā.

Spēles sākšana

Go izmanto vienkāršu un efektīvu handikapa sistēmu. Vājākais spēlētājs vienmēr spēlē ar melnajiem, taču pirms spēles sākuma uz laukuma novieto noteiktu skaitu akmeņu atbilstoši handikapa lielumam. Uz laukuma ir deviņi izcelti krustpunkti kvadrāta formā, ko sauc par “zvaigznes” punktiem. Nepieciešamo akmeņu skaitu uz tiem novieto šādi:

• 1 akmens handikaps — uz viena stūra zvaigznes punkta
• 2 akmeņu handikaps — uz pretējiem stūra zvaigznes punktiem
• 3 un 4 akmeņu handikaps — uz 3 vai 4 stūra zvaigznes punktiem
• 5 akmeņu handikaps — 4 stūros un 1 sānu zvaigznes punktā
• 6 akmeņu handikaps — 4 stūros un 2 pretējos sānu zvaigznes punktos
• 7 un 8 akmeņu handikaps — 4 stūros un 3 vai 4 sānu zvaigznes punktos
• 9 akmeņu handikaps — visos 9 zvaigznes punktos

Spēles sākums Go ir gan izšķirošs, gan ļoti grūts. Spēlētāji cenšas novietot akmeņus pietiekami tālu citu no cita, lai sāktu aptvert teritoriju, bet pietiekami tuvu, lai nepieciešamības gadījumā tos varētu savienot grupās aizsardzībai pret uzbrukumu. Sākotnējos akmeņus parasti novieto tuvu stūriem — stūros teritoriju iekarot ir visvieglāk, jo tos jāieskauj tikai no divām pusēm. Labi spēlētāji sākumā novieto akmeņus šķietami nejauši pa visu laukumu, taču patiesībā viņi piesaka tiesības uz noteiktiem apgabaliem. Pēc šī sākotnējā posma strīdus apgabalos sākas lokālas sadursmes un lielākas cīņas. Spēlētājiem jāspēj izprast un risināt visus mazākos konfliktus, vienlaikus nezaudējot kopainu par visas cīņas norisi.

Spēles beigšana

Galu galā spēlētāji vienojas, ka vairs nav iespējams izdarīt nevienu gājienu, jo visa teritorija ir sadalīta un visas lokālās cīņas pabeigtas. Spēle turpinās, līdz abi spēlētāji tam piekrīt. Šajā brīdī nosaka uzvarētāju un uzvaras starpību.

To aptuveni nosaka, saskaitot teritorijas punktus un sagūstītos akmeņus. Kopējie skaitļi nav svarīgi — tiek salīdzināta to starpība. Parasti to aprēķina, veicot tālāk norādītās darbības, kas ievērojami atvieglo skaitīšanu:

• Vispirms aizpilda visus dame punktus — spēlētāji turpina pēc kārtas novietot savus akmeņus šajās neitrālajās zonās, līdz tās visas ir aizpildītas. Parasti tos uzskata par spēles pēdējiem gājieniem — spēle beidzas tikai tad, kad visi dame punkti ir aizpildīti.
• Jebkuri nedzīvi akmeņi (akmeņi pretinieka teritorijā) tiek uzskatīti par gūstekņiem, tāpēc tagad tos noņem no galdiņa un novieto katra spēlētāja sagūstīto akmeņu kaudzē.
• Lai vienkāršotu skaitīšanu, katru melno gūstekni novieto atpakaļ uz galdiņa melnajā teritorijā, bet baltos gūstekņus novieto baltajā teritorijā. Loģika ir vienkārša — katrs gūsteknis ir 1 punkta vērts, tāpēc, novietojot to uz galdiņa, šis punkts tiek zaudēts, taču to kompensē fakts, ka pretinieks zaudē vienu teritorijas punktu. Kopumā starpība paliek nemainīga.
• Lai vēl vairāk atvieglotu skaitīšanu, akmeņus uz galdiņa tagad pārvieto tā, lai teritorijas veidotu glītākus rakstus. To darot, spēlētāji vienkārši raugās, lai nemainītos viņiem piederošās teritorijas lielums. Tādējādi katrs pārvietotais melnais akmens atsedz vienu teritorijas punktu, bet kompensācijai tiek aizsegts cits melnās teritorijas punkts. Ja iespējams, teritorijas pārveido taisnstūros, un lielākas teritorijas bieži pārkārto par laukumiem, kuru lielums ir desmitkārtīgs.
• Kad galdiņš un gūstekņi šādā veidā ir sakārtoti, uzvarētāju un uzvaras pārsvaru var ātri noteikt, saskaitot vienkāršotās teritorijas.

Tā kā parasti tiek atzīts, ka melnajiem ir neliela priekšrocība, jo viņi izdara pirmo gājienu, spēles bez handikapa bieži izspēlē kā divu partiju maču, spēlētājiem pārmaiņus spēlējot ar melnajiem. Pēc abu partiju pabeigšanas saskaita uzvaras pārsvarus, lai noteiktu uzvarētāju.

Mūsdienās izstrādāta alternatīva metode šīs nevienlīdzības kompensēšanai ir piešķirt baltajiem katrā partijā 6,5 papildu punktus.

Atgriezties spēlē